Sabiedrības ziņas
Palielinās egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās risks. Ko darīt un ko nedarīt meža īpašniekam?
crop_250x250_eg_u_asto_zobu_mizgrauzis_ips_typographus_agnis_scaron_mits.jpg

Laikapstākļiem paliekot siltākiem, Latvijas mežos ir sākusies egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāte. Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un visbīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Valsts meža dienests sagatavojis ieteikumus, ko darīt un ko nedarīt meža īpašniekiem, lai mazinātu kaitēkļa radītos postījumus.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir bīstamākais kaitēkli pieaugušās egļu audzēs ne tikai Latvijā, bet visā Eirāzijā. Par riska audzēm tiek uzskatītas apmēram 50 gadīgas un vecākas egļu audzes, jo mizgrauža attīstībai piemērotāki ir resnāki koki. Visbiežāk mizgrauzis pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var invadēt arī citādi novājinātas egļu audzes, piemēram, ja koki ir vēja izšūpoti vai to saknes ilgstoši bijušas appludinātas, vai arī koki cietuši no ilgstoša sausuma.

Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta  ”Silava” monitoringa datiem lielākais egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās risks šajā gadā varētu būt Sēlijā un Vidzemē, bet nav izslēgta kaitēkļa savairošanās arī pārējā Latvijas teritorijā. “Tomēr jāuzsver, ka, tāpat kā pērn, arī šogad nav iespējams precīzi prognozēt, kāda izvērtīsies mizgraužu savairošanās situācija, tādēļ ir nepieciešams ievērot meža sanitāros pasākumus. Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus, kuru īpašumā ir egļu audzes, ņemt vērā mūsu sagatavotos ieteikumus,” saka Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs.

Ko meža īpašniekam vajadzētu darīt?

Maija mēneša otrajā pusē un jūnija sākumā īpašniekam vajadzētu pārbaudīt svaigo egļu stumbrus (it īpaši, ja koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti), vai gadījumā tajos nav redzami mazi, aptuveni 1 mm gari caurumiņi (t.i., kukaiņu ieskrejas), kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē. Ja kas tāds tiek konstatēts, meža īpašniekam par šiem novērojumiem jāziņo Valsts meža dienestam. Bojātās egles pēc iespējas ātrāk ir jāizvāc no meža, ievērojot zemāk minētos nosacījumus. Savukārt jau nokaltušajās eglēs, tādās, kurām lobās nost miza u.tml,, mizgrauzis vairs neuzturas, tāpēc tās mežam vairs nav bīstamas.

Ko meža īpašniekam nevajadzētu darīt?

Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes. Izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas, un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi. Tas jādara saskaņā ar 18.12.2012. MK noteikumiem Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”.

Valsts meža dienests vērš meža īpašnieku uzmanību uz to, ka dienests šogad nenodrošinās īpašniekus ar mizgraužu feromonu slazdiem.

Ja meža īpašniekiem rodas kādi jautājumi par Egļu astoņzobu mizgrauža izplatības ierobežošanas pasākumiem, Valsts meža dienests aicina sazināties ar dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem:

• Oskars Zaļkalns – tālrunis: 26188968; e-pasts: oskars.zalkalns@vmd.gov.lv

• Vasilijs Kolačs – tālrunis: 29441040; e-pasts: vasilijs.kolacs@vmd.gov.lv

Valsts meža dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, uzrauga un īsteno meža uguns apsardzību, piedalās valsts meža politikas izstrādē, uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību. Dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ikreiz sasniedzot labāko rezultātu. Valsts meža dienests ir zemkopības ministram padota tiešās pārvaldes iestāde.

Foto: Agnis Šmits

Informāciju sagatavoja:

Valsts meža dienesta

sabiedrisko attiecību vadītāja

Vineta Vilcāne

www.vmd.gov.lv