Statuss:
Īstenošanā

Kur? Cēsu Centrālā bibliotēka, 2. stāvs
Kad? Sestdien: 23. marts

Sākums pulksten 11.00  - 14.00

11.00 – 11.20 Pasākumu atklāj Cēsu Centrālā bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas bibliogrāfe -  Inta Zaksa un Inga Madžule, Remigrācijas koordinatore Vidzemē
Stāstīs par savu pieredzi konsultējot remigrējušās ģimenes, pirmskolas un sākumskolas izglītības jautājumos.

11.20 - 12.00 – Daina Grosa, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece
Dalīsies savos secinājumos par remigrantu bērnu labklājību, veicot intervijas ar remigrējušajām ģimenēm par bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā.

12.00 – 12.30 Dace Bērziņa, Cēsu izglītības pārvaldes vadītāja palīgs
Dalīsies pieredzē un pastāstīs par izglītības pārvaldes lomu un atbalstu remigrējušām ģimenēm.

12.30 - 13.00 – Kristīne Paisuma, Drabešu Jaunās pamatskolas direktore
Dalīsies pieredzē par remigrējušo bērnu mācībām un adaptāciju skolā.

13.00 – 13.30 Rasa Siliņa, Cēsu Pilsētas 3. Pirmskolas izglītības iestādes vadītāja
Dalīsies pieredzē par remigrējušo bērnu adaptāciju un sniegtajiem atbalstiem CP3 PII.

Noslēgumā: Jautājumi, atbildes, tīklošanās.

 

Programma
Attēls

2023. gadā Latvijā novērojams nozīmīgs remigrantu skaita pieaugums, kopumā atgriežoties 909 cilvēkiem, kas ir par 250 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vidzemes reģionā reemigrantu skaits sasniedzis 181, kas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa remigrantu atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas – galvenokārt ģimenes ar bērniem, kas sasniedz skolas vecumu.

Pērn diasporas pārstāvji aktīvi interesējušies par iespējām atgriezties Latvijā. Kopumā Vidzemē tika sagatavoti 1086 piedāvājumi reemigrantiem, un potenciāli reģionā vēl varētu atgriezties 294 ģimenes jeb 695 cilvēki. Ar koordinatora atbalstu Vidzemē atgriezās 72 ģimenes jeb 181 cilvēks, savukārt 84 ģimenes jeb 247 cilvēki atgriezās paši un vērsās pēc konsultācijas pie koordinatora jau pēc atgriešanās. 

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule pastāstīja, ka galvenie atgriešanās iemesli ir ekonomiskie apstākļi un vēlme bērniem nodrošināt labāku izglītību, kā arī vēlme saglabāt valodas un kultūras saikni. Tomēr mājokļu pieejamība un darba atrašana ir lielākie izaicinājumi. 

“Dzīves izmaksas Apvienotajā Karalistē un Īrijā pieaug, un cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā var pietiekami labi dzīvot, ja izdodas atrast atbilstošu darbu – dzīves kvalitāte šeit var būt pat augstāka. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm ar bērniem, kas novērtē Latvijas bezmaksas un augstāka līmeņa izglītību. Tāpat ir svarīgi, ka ģimenes vēlas, lai viņu bērni runā latviešu valodā,” skaidro I. Madžule un piebilst, “Pēc atgriešanās cilvēki bieži meklē darbu, un reemigranti dod priekšroku ekonomiski aktīvākām vietām, piemēram, Valmierai, Cēsīm un Ogrei. Reģionos ir grūtāk atrast darbu, it īpaši ja nepieciešamas specifiskas valodas zināšanas. Sievietēm varētu būt grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem, jo reģionos ir vairāk pieejamas vakances ražošanā un celtniecībā.”

2023. gadā remigrācijas koordinatore veica nozīmīgu darbu, organizējot un vadot dažādus pasākumus, lai atbalstītu remigrantu atgriešanos un integrāciju Latvijā. 

  • Viena no aktivitātēm bija tiešsaistes diskusijas “Vidzemes Inovācijas nedēļā”, kurās tika apspriesta remigrācijas un inovācijas mijiedarbība. 
  • Tāpat Inga Madžule organizēja tīklošanās pasākumus "Manas mājas Vidzemē" Cēsīs, Valkas un Ogres novadā, kur remigranti varēja dalīties savā pieredzē un veidot jaunus kontaktus. Īpašu uzmanību viņa veltīja arī sociālās integrācijas veicināšanai, rīkojot foto orientēšanās pārgājienu Cēsīs un izzinošu pārgājienu Ogres Zilajos kalnos. Koordinatore arī iesaistījās biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Vidzemē rīkotajos pasākumos.
  • Inga Madžule piedalījās arī starptautiskās sadarbības veicināšanas pasākumos, tikdamās ar latviešu kopienas pārstāvjiem no Brazīlijas Cēsīs, apmeklēja ar latviešu diasporu saistītos pasākumus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ietvaros, piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023, Pasaules latviešu ģimeņu saietā - nometnē 3x3 Preiļos, sporta festivālā "Olimpiskais Lāčplēsis" Billundā, Dānijā kā arī dažādos citos kultūras, sporta un ekonomikas tēmai veltītos pasākumos Latvijā un ārzemēs.
  • Lai veicināti remigrantu iesaisti uzņēmējdarbībā, VPR pašvaldībām tika organizēts konkurss “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” ar mērķi noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu no 2024. līdz 2026. gadam.
  • Iedvesmojoša un jaunām tikšanām bagāta bija remigrācijas koordinatores dalība Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības rīkotajā svinīgajā pasākumā, kas tika organizēts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18. novembrī Berlīnē, un pulcēja ap 200 dalībniekiem.
  • Gada noslēgumā, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās tradicionāla Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus - ekspertus, kuri dalījās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".      

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija@vidzeme.lv, tālr. +371 29374285

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs@vidzeme.lv, tālr. +371 28246484

VIDEO

RAIDIERAKSTS

Kuplā Golubovu ģimene –  tētis Aleksandrs, mamma Sandra, bērni Sofija, Loreta, Madara, Pēteris un Emīlija – bija viena no 20 daudzbērnu ģimenēm no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kas šogad svinīgajā Ziemassvētku pasākumā Rīgas pilī kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iededza svētku egli.

Golubovu ģimene nepilnus piecus gadus dzīvoja Apvienotajā Karalistē, Pīterboro pilsētā. Latvijā tā atgriezās 2017. gadā. Pašlaik ģimene dzīvo Valkā. Aleksandrs strādā Valkas novada pašvaldībā, savukārt Sandra rūpējās par bērniem un ģimeni. 

Golubovu ģimene devās uz Angliju 2012. gadā. Turpinoties globālajai ekonomiskajai krīzei Aleksandrs un Sandra meklēja labākas dzīves un darba iespējas, lai nodrošinātu stabilāku un drošāku nākotni sev un saviem bērniem. Anglija tolaik tika uzskatīta par valsti, kas varētu piedāvāt labākas iespējas gan karjerai, gan izglītībai.

Sākotnēji Golubovu ģimene apmetās pie Sandras labākās draudzenes, kura dzīvoja Pīterboro pilsētā, pēc tam pārvācās uz savu mājokli turpat Pīterboro. Aleksandrs sāka strādāt kompānijas “Amazon” loģistikas centrā. Viņš bija iesaistīts dažādos darbos, tostarp iekšējās loģistikas organizēšanā. Darbs loģistikas centrā prasīja lielu fizisko piepūli un izturību. Aleksandam nācās strādāt arī nakts maiņās. Tas ievērojami ietekmēja ģimenes dzīvi. Pēc nakts maiņas viņam vajadzēja atgriezties mājās, lai bērnus aizvestu uz skolu, pēc tam pašam atpūsties dažas stundas, un atkal doties pakaļ bērniem uz skolu un pēc tam uz darbu. Šāds grafiks prasīja no viņa lielu fizisko un emocionālo piepūli, kā arī laika koordinēšanu ar sievas darba grafiku, lai nodrošinātu, ka vienmēr ir kāds ar bērniem​​, jo Anglijā ir visai stingri noteikumi attiecībā uz bērnu pieskatīšanu, salīdzinot ar Latviju. Bērni nevar doties vieni uz skolu līdz 12 gadu vecumam, bet naktī atrasties mājā vieni līdz pat 16 gadu vecumam. Tas radīja papildus izaicinājumus ģimenes dzīves organizēšanā un kopējās dzīves kvalitātes saglabāšanā.

Aleksandrs uzskatīja, ka darbs “Amazon” loģistikas centrā nebija viņa aicinājums, tādēļ apsvēra iespēju turpināt studijas. Viņš pat devās uz Kembridžas Universitātes atvērto durvju dienu ar mērķi iestāties maģistrantūrā. Taču Aleksandra vecums (virs 30 gadiem) bija šķērslis, jo tas nozīmēja, ka viņam pašam būtu jāapmaksā studiju izmaksas. Tādēļ viņš nolēma meklēt citas iespējas, kas labāk atbilstu viņa karjeras mērķiem un finansiālajām iespējām​​.

Par spīti grūtībām Golubovu ģimene kopumā veiksmīgi integrējās Anglijā. Īpaši labi izdevās iejusties bērniem, kas vieglāk apguva valodu un pielāgojās jaunajai videi. Sandra apguva angļu valodu ceturtajā līmenī vietējā Pīterboro koledžā, lai varētu iesaistīties darba tirgū. Pirms došanās uz Angliju viņa bija ieguvusi sociālā rehabilitētāja izglītību Rēzeknes Augstskolā. Anglijā viņa nostrādāja divus gadus neiroloģijas centrā Pīterboro. Darbs bija emocionāli un fiziski grūts, jo viņa aprūpēja pacientus ar dažādām smagām veselības problēmām. 

Golubovu ģimene uzturēja saikni ar Latviju, viesojoties Latvijā un uzņemot ciemos radus. Šajā laikā, kad vēl nebija tik izplatīti dažādi tiešsaistes komunikācijas līdzekļi kā WhatsApp, ģimene izmantoja e-pastus, lai sazinātos ar radiniekiem un draugiem Latvijā. Šāda veida komunikācija palīdzēja viņiem saglabāt ciešas saites ar Latviju un uzturēt kontaktu ar tuviniekiem, neskatoties uz attālumu​​.

Golubovu ģimenes lēmums atgriezties Latvijā bija balstīts uz vairākiem faktoriem, kas sakrājās laika gaitā. Pirmkārt, finansiālie apstākļi Lielbritānijā kļuva grūtāki - algas nepieauga, bet izdevumi, ieskaitot īres maksu un komunālos maksājumus, kļuva lielāki. 

Darba grafiku nesaskaņotība radīja papildu grūtības. Aleksandrs strādāja nakts maiņās, kamēr viņa sieva strādāja dienas laikā. Tas nozīmēja, ka viņiem bija jākoordinē bērnu pieskatīšana un skolas apmeklējumi. Šis situācijas radīja lielu stresu un fizisko nogurumu.
Taču izšķirošais iemesls atgriezties Latvijā bija neapmierinātība ar izglītības sistēmu Anglijā, īpaši sākumskolas un pamatskolas līmenī. Aleksandrs norāda, ka izglītības līmenis valsts skolās Anglijā, viņaprāt, ir ārkārtīgi zems. Taču ģimenei bija svarīgi nodrošināt saviem bērniem kvalitatīvu izglītību, kas joprojām bez maksas ir pieejama Latvijā.

Papildus tam, Golubovu ģimeni neapmierināja arī veselības aprūpes sistēma. Viņi saskārās ar problēmām, piemēram, garām rindām pie ārstiem, kas dažkārt varēja ilgt līdz 12 stundām​​. Šādi apstākļi radīja neērtības un stresu ģimenei un ietekmēja dzīves kvalitāti.

Golubovu ģimeni neapmierināja arī ierobežotās iespējas būt pie dabas, sēņot un ogot vai vienkārši doties pastaigās. Vienīgā pieejamā atpūta dabā Pīterboro pilsētas robežās bija parks, uz kuru vajadzēja diezgan ilgi braukt ar sabiedrisko transportu​​. 

Plānojot atgriešanos Latvijā, Golubovu ģimene iegādājās dzīvokli Liepā, jo pirms došanās uz Angliju ģimene dzīvoja netālu – Sandras dzimtajās Cēsīs. Tas bija svarīgs solis viņu atgriešanās procesā, jo nodrošināja stabilu un pastāvīgu mājokli, kurā viņi varēja sākt savu jauno dzīvi Latvijā.

Pēc atgriešanās Aleksandrs centās atrastu savā profesijā atbilstošu pozīciju, bet saprata, ka ir zaudējis saikni ar Latvijas darba tirgu. Viņš aktīvi centās atrast darbu tuvākajā apkaimē – Cēsīs, Valmierā un citviet Vidzemē, bet sastapās ar grūtībām, jo tajā laikā pieprasījums pēc juristiem nebija liels. Viņš arī meklēja darbu, kas saistīts ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un projektu vadību, bet šīs prasmes nebija pieprasītas.

Situācija mainījās, kad viņam pazvanīja viņa sens draugs un kursabiedrs, kurš pastāstīja Aleksandram par jurista darba vakanci Valkas novada pašvaldībā. Interesanti, ka Aleksandrs pirms šī zvana pat nezināja, kur precīzi atrodas Valka. Viņš devās uz darba interviju Valkā, kas bija viņa pirmā vizīte šajā pilsētā. Sākot strādāt Valkā, aptuveni gadu viņš ik dienu brauca no Liepas uz darbu, pirms ģimene iegādājās mājokli un pārcēlās dzīvot uz Latvijas-Igaunijas robežpilsētu​​.

Golubovu vecākā meita, kas bija septiņus gadus veca, un otrā meita, kas bija piecusarpus gadus veca, kad ģimene atgriezās Latvijā, atceras savu laiku Anglijā ļoti maz. Taču angļu valoda, ko viņas apguva Anglijā, palika ar viņām un turpina būt daļa no viņu valodu prasmēm. Abas meitenes ātri un veiksmīgi iekļāvās Latvijas izglītības sistēmā. Drīz vien pēc atgriešanās Latvijā Golubovu ģimenē ienāca trešā meitiņa, bet tagad Aleksandrs un Sandra lepojas jau ar piecām atvasēm.

“Bērni ir ļoti radoši un sportiski. Vecākā meita Sofija apmeklē mākslas un sporta skolas. Loreta ir galvenais sportists – dzimis sprinteris. Madara ir mūsu galvenā mūzikas dvēselīte, apmeklē mūzikas skolu un gatavojas kļūt par pianisti. Pēteris noteikti kļūs par auto vai motosportistu. Nebaidās no ātruma un ūdens. Emīlija vēl plāno savu nākotni, vērojot vecākās māsas un brāli. Māk pastāvīgi uzkāpt pa trepēm divstāvu gultas otrajā stāvā, ja vecāki nepamana,” priecājas vecāki.

Golubovu ģimene ir apmierināta ar savu lēmumu atgriezties Latvijā. Šis lēmums, šķiet, ir bijis pozitīvs solis viņu dzīvē, lai gan sākotnējā pieredze Aleksandram ar darba meklējumiem nebija veiksmīga. Tomēr pēc neatlaidīgiem meklējumiem viss ir atrisinājies. Ģimene novērtē izglītības un medicīnas pieejamību un iespējas karjeras attīstībā. Ļoti būtisks faktors ir iespēja dzīvot tuvu dabai. “Valkā pēc desmit minūšu pastaigas es varu būt mežā, elpot svaigu gaisu, lasīt ogas un sēnes, kas Anglijā nebija iespējams,” piebilst Aleksandrs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".      

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija@vidzeme.lv, tālr. +371 29374285

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs@vidzeme.lv, tālr. +371 28246484

Attēls

28.oktobrī biedrība dosies uz 5. Reģionālo stāstu vakaru Valmierā, lai pasaules pieredzē dalītos ar vidzemniekiem.

Pasākuma norises vieta un laiks: kafejnīca “Tērbata”, Tērbatas iela 2, Valmiera no plkst.17:00 līdz 19:00.

Šoreiz sajutīsim pasaules elpu, ieklausoties Danielas Bandenas un Aigara Lauža stāstos.

Daniela Bandena ir pavadījusi 10 gadus Atēnās, strādājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības Programmā (UNDP) darbā ar Melnās jūras un Vidusjūras valstu reģionu, ekonomiskās attīstības, investīciju piesaistes un valstu savstarpējās tirdzniecības veicināšanu. Šobrīd Daniela ir atgriezusies Latvijā un, izmantojot gadu gaitā uzkrāto pieredzi, sadarbojas ar Grieķijas menedžmenta un konsultāciju uzņēmumu, veidojot ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības un attīstot projektus gan ES, gan noteiktos reģionos ārpus ES.

Aigars Lauzis ir uzņēmuma BeTriton vadītājs, līdzīpašnieks, dizainers, izgudrotājs. Maģistra grādi urbānajā dizainā un ainavu arhitektūrā. Dzīvojis, studējis un strādājis Londonā 6 gadus (2007-2013), piedaloties pie liela mēroga projektiem visā pasaulē. Ar velosipēdu veicis 30+ tūkstošus kilometrus garu ceļu no Londonas līdz Tokijai (2013-2017) ar 4 pieturām – Stambulā, Dubaijā, Singapūrā un Šanhajā, kur strādājis profesijā, lai nopelnītu līdzekļus tālākajam ceļam. Pēc 10 gadu pasaules sirojumiem un Sprīdīša pārbaudījumiem atgriezās dzimtas mājās Smiltenē un šobrīd ar pilnu jaudu attīsta amfībijas BeTriton – produktu, kas apvieno e-velosipēdu, laivu un mini kemperi, sniedzot pilnīgi unikālu un dabai draudzīgu ceļošanas pieredzi.

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, un ik mēnesi jau vairāku gadu garumā rīko pieredzes apmaiņas stāstu vakarus Rīgā, bet šogad apciemojam arī Latvijas reģionus, lai pasaules elpa un pieredze sasniegtu pēc iespējas plašāku loku klausītāju. Iepriekšējie stāstu vakari norisinājušies Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī un Liepājā.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs: “Remigrācija uz Latviju pēdējo gadu garumā ir pieaugusi – par to liecina jaunākie migrācijas dati. Pērn Latvijā atgriezās jau vairāk kā 9300 cilvēku, kas ir par aptuveni 2500 cilvēkiem vairāk kā gadu iepriekš. Lai arī vairums cilvēku pēc dzīves ārvalstīs pārceļas uz Rīgu, mēs AppLV novērojam arī remigrāciju uz citām Latvijas pilsētām. Piemēram, Valmierā pērn atgriezās vairāk kā 100 cilvēku. Ir svarīgi radīt vidi un veidot pasākumus, kuros šo cilvēku dzīvesstāsti tiek darīti pieejami plašākai sabiedrībai, tā normalizējot atgriešanās procesu. Sagaidām, ka Valmierā klausītājus pārsteigs runātāju piedzīvojumi prombūtnē un pēc atgriešanās.”

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir pirmā un vadošā remigrantu organizācija Latvijā. Tā izveidota 2017. gadā kā platforma, kurā tiekas cilvēki ar dažādu pasaules pieredzi un strādā pie kopīgiem projektiem, kas uzrunā un saista. Visi biedrības biedri ir cilvēki, kas noteiktu savas dzīves daļu ir dzīvojuši ārpus Latvijas. Šobrīd esam izveidojuši augošu remigrantu tīklu, ar nodomu veicināt sadarbības kultūru un domu apmaiņu. Tāpat stiprinām saites ar cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, bet domā par atgriešanos mājās.

Ja esi atgriezies no ārvalstīm Latvijā un vēlies papildināt savu tīklu ar cilvēkiem ar interesantu profesionālu pasaules pieredzi, šis noteikti ir pasākums Tev!

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Afiša

Sestdien, 7. oktobrī, no plkst. 12.00 līdz 16.00 dabas parkā “Ogres Zilie kalni”, netālu no Tīnužiem, Ogres novadā, notiks nu jau par labu tradīciju kļuvušais satikšanās pasākums remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”.  Šī būs šogad jau trešā tīklošanās pēcpusdiena. Pasākums turpina Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules martā aizsākto tradīciju - vienuviet aicināt Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes, lai tās savstarpēji tuvāk iepazītos, veidotu jaunas pazīšanās un paši draudzīgi risinātu sarunas par svarīgiem jautājumiem, kuri skar atgriešanos Latvijā.

“Manas mājas Vidzemē” ik reizi notiek citā Vidzemes reģiona vietā, lai remigrantiem būtu iespēja satikties tuvāk savai dzīvesvietai un veidot ciešāku saikni starp tuvā apkārtnē dzīvojošajām ģimenēm, kuras atgriezušās Latvijā. Pirmā tīklošanās pēcpusdiena notika Cēsīs martā, nākošā risināsies Valkas novada Kārķos septembra nogalē. Katru reizi tikšanās pulcē arvien vairāk interesentu.

Remigrācijas koordinatore Vidzemē I. Madžule aicina uz pasākumu gan tos, kuri no ārzemēm pārcēlušies pirms neilga laika, gan tos, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā jau agrāk. Šāds pasākums ir lieliska “platforma”, lai apmainītos ar pieredzi, iedrošinātu un atbalstītu tos, kuri pārcēlušies no ārvalstīm uz Vidzemi nesen.

Šoreiz tīklošanās pēcpusdienas norises vieta būs Ogres Zilie kalni. Dalībnieki varēs doties pārgājienā un baudīt krāšņus dabas skatus. Pastaigu maršruts būs aptuveni 3 km garš un ilgs 1-1,5 stundu, tāpēc nepieciešams laika apstākļiem piemērots apģērbs un ērti apavi. Pārgājiena laikā varēs gan aplūkot Dubkalnu ūdenskrātuvi, gan uzkāpt skatu tornī, no kura paveras iespaidīgs skats uz tuvāko un tālāko apkārtni. Visa maršruta garumā varēs priecāties par tām pārmaiņām dabā, kuras atnes rudens. Pārgājienā pavadīs un vairāk par Zilajiem kalniem pastāstīs Ogres novada pašvaldības aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūras direktora vietniece Ieva Kraukle. Pēc pārgājiena visi dalībnieki tiek aicināti uz pikniku ar kopīgu desu cepšanu ugunskurā.

Pulcēšanās pārgājienam plānota līdz plkst. 12.00 Ogres Zilajos kalnos, stāvlaukumā pie atpūtas vietas un volejbola laukuma Dubkalnu ūdenskrātuves Ziemeļu daļā (precīzāka lokācija – šeit), kur dalībniekus sagaidīs Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore I. Madžule un Ogres novada pašvaldības pārstāvji.

Atbalstu pasākuma rīkošanā sniedz Ogres novada pašvaldība.

Dalība pasākumā “Manas mājas Vidzemē” ir bez maksas. Lūdzam pieteikt līdzdalību līdz 2. oktobrim, zvanot pa tālruni +371 29374285 vai rakstot uz remigracija@vidzeme.lv.

_____

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".    

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv

Projekta afiša

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” 27. maijā viesosies Cēsīs ar iedvesmojošu pieredzes stāstu vakaru Mākslas telpā “MALA”, kur uzstāsies brīvmāksliniece Santa Kora, "Royal Dandy" pārstāve Sigita Norvele un Sanda Bogomazova no "StoryTime by Sanda Bogomazova Photography"). Pasākums plānots no 18:00 līdz 20:00.

Biedrība apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, un ik mēnesi jau vairāku gadu garumā rīko pieredzes apmaiņas stāstu vakarus Rīgā, bet šovasar plānots apceļot Latvijas reģionus, lai pasaules elpa un pieredze sasniegtu pēc iespējas plašāku loku klausītāju.

“Mēs vairāku gadu garumā esam izveidojuši dinamisku un pieredzes bagātu kopienu, kas apvieno ļoti dažādu jomu speciālistus, kur katram ir savs pasaules pieredzes stāsts un iemesli, kāpēc, galu galā, nolemts atgriezties vai pārcelties uz dzīvi Latvijā. Šie stāsti ir pamācoši, aizraujoši un pavisam noteikti iedvesmojoši. Mūsu mērķis ir caur pasaules prizmu parādīt to, ka Latvijā ir ļoti daudz iespēju un zinoši, gudri un spējīgi cilvēki,” saka Miks Muižarājs, biedrības valdes priekšsēdētājs.

Vasaras laikā kopumā plānoti seši stāstu vakari, kur katrā pasākumā uzstāsies 2–3 izcili kādas jomas speciālisti, kas kādu laiku pavadījuši ārpus Latvijas, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, bet nolēmuši atgriezties Latvijā un turpināt savu profesionālo darbību dzimtenē. Pēc Cēsīm biedrība dosies uz Valmieru, Daugavpili, Rēzekni un citām pilsētām. Pēc katra pasākuma norit neformālas sarunas, kas nereti ilgst līdz vēlai vakarai stundai, daloties ar pasaulē pieredzēto un veidojot jaunas draudzības.

Izsakām lielu paldies Vidzemes plānošanas reģionam un koordinatore remigrācijas jautājumos Ingai Madžulei par sadarbību pasākuma īstenošanā!

I. Madžule vērtē: “Jo ilgāk esi bijis prom, jo grūtāk ir iedzīvoties.” Viņa pati pēc ārzemēs pavadītiem ilgiem gadiem atgriezās Latvijā. I. Madžule ļoti labi izprot problēmas, ar kādām saskaras remigranti, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, jo pati ar tām ir sadūrusies. Pateicoties ilgajiem dzīves gadiem dažādās pasaules valstīs, kas tika aizvadīti studējot, ceļojot un strādājot, viņai piemīt prasme komunicēt ar dažādu tautību un mentalitāšu cilvēkiem.

Vidzemes remigrācijas koordinatore I. Madžule informatīvi atbalsta ārvalstīs dzīvojošās Latvijas ģimenes, kuras apsver iespēju vai plāno atgriezties Vidzemē, un sniedz arī praktiskus ieteikumus dažādu jautājumu risināšanā. 

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.  Preses relīze ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par preses relīzes  saturu atbild biedrība  “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Attēls

Viens no būtiskākajiem šķēršļiem aktīvākam un sekmīgākam remigrācijas procesam ir nepietiekams dzīvojamais fonds – tā secināts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rosinātajā sanāksmē 2. decembrī Cēsīs,  tiekoties reģionālajam remigrācijas koordinatoram un pašvaldību speciālistiem remigrācijas jautājumos. Sanāksmes mērķis bija runāt par paveikto remigrācijas jomā Vidzemē, apzināt problēmas, spriest par turpmākajām aktivitātēm un pārrunāt ciešāku sadarbību starp VPR remigrācijas koordinatoru un speciālistiem pašvaldībās.

Sanāksmē satikās speciālisti no Valmieras, Cēsu, Varakļānu, Gulbenes, Saulkrastu, Limbažu, Valkas, Smiltenes un Madonas novadu pašvaldībām, bet no Alūksnes un Ogres pievienojās attālināti tiešsaistē. Tajā klātesošos ar sevi iepazīstināja VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede savukārt pastāstīja par remigrācijas statistiku Vidzemē šī gada deviņos mēnešos. No janvāra līdz oktobrim, pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem, uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušies 70 cilvēki. 13 ģimenes jeb 47 cilvēki ir izmantojuši VPR remigrācijas koordinatora sniegto atbalstu, bet 23 - atgriezušies paši. G. Kalniņa-Priede iepazīstināja arī ar nākamgad plānoto. Viņa uzsvēra: “Būtiski, ka arī pašvaldībās uz vietas ir cilvēki, kas iesaistās remigrācijas jautājumu risināšanā un atbalsta sniegšanā tiem, kas atgriežas mājās vai plāno to darīt.” 

Sanāksmes laikā sanākušie dalījās gan savā pieredzē, gan pastāstīja par aktuālāko remigrācijas jomā savā novadā. Gandrīz visi speciālisti norādīja, ka problēma ir dzīvojamais fonds – trūkst dzīvokļu, dzīvojamo māju pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās. Reti kurš no atbraucējiem vēlas dzīvot lauku viensētā, jo parasti atgriežas ģimenes ar maziem bērniem. Tāpat arī atalgojums nav apmierinošs. Vēl tika piebilsts, ka “gaidām šos cilvēkus, bet nav īsti ko piedāvāt. Jāstrādā pie tā, lai būtu reāls piedāvājums, kāpēc atgriezties”. Ir pašvaldības, kas saskaras ar iekšējo migrāciju Latvijā, cilvēki atgriežas savās dzimtajās vietās.

Aleksandrs Abramovs no Cēsu novada pašvaldības norādīja, ka pašvaldības organizētajās tiešsaistes tikšanās reizēs ar remigrantiem tiek stāstīts par pēdējo gadu attīstību un pašvaldības nākotnes iecerēm, kā arī cēsnieki ārzemēs stāsta par viņu aktualitātēm, plāniem un iespējami nepieciešamo palīdzību no pašvaldības puses, ja tiek pieņemts lēmums atgriezties. Tāpat viņš uzsvēra, ka remigrantam pirms lēmuma pieņemšanas par atgriešanos jābūt skaidri zināmām trim lietām - tas ir mājoklis, izglītība bērniem un darbs. Viņš arī norādīja, ka tieši pašvaldībām ir jābūt aktīvākām, uzrunājot cilvēkus. Tām "jātuvinās cilvēkiem" un jāvieš pārliecība, ka viņus šeit gaida, jāveido emocionāla saikne. “Lielākā vērtība ir cilvēks, nav būtiski, no kurienes viņš ir,” uzsvēra A. Abramovs.

“Katram aizbraucējam ir emocionālā saikne ar Latviju – māsas, brāļi, vecāki vai vecvecāki,” secināja VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule. Arī pašvaldību koordinatori remigrācijas jautājumos atzīmēja, ka visbiežāk tieši ar vecāku, brāļu, māsu starpniecību tiek kārtota atgriešanās mājās. Sanāksmi beidzot, I. Madžule sacīja: “Vismaz gadu iepriekš ir jāsāk interesēties. Ir jāplāno atgriešanās. Tas nav mirkļa lēmums.” Gan remigrācijas koordinators, gan pašvaldību speciālisti var palīdzēt cilvēkiem iegūt  nepieciešamo informāciju un sniegt noderīgus ieteikumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

 Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285remigracija@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv

Attēls
Attēls
Attēls

 

Uzsākta pieteikšanās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nodrošinātajiem bezmaksas kursiem latviešu valodas apguvei reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem 2023.gadā ar mērķi palielināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā, paplašinot valodas apguves pieejamību un uzlabojot tās pielietošanas kvalitāti. Pieteikšanās ir atvērta visu gadu, ar mācību iestāžu piedāvājumu iespējams iepazīties www.sif.gov.lv.

SIF atklāta konkursa “Latviešu valodas apguve reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros līdz šim brīdim ir apstiprinātas sešas organizācijas, kas nodrošinās latviešu valodas apmācības - SIA "Mesarius", SIA POLYGLOT, MC Alfa - mācību centrs (SIA “MVS centrs”), Profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestāde “Mācību centrs plus”, Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrība "Intelekta parks" un Gulbenes novada vidusskola.  

Reemigranti un viņu ģimenes locekļi aicināti izvēlēties no valodu apmācību iestāžu piedāvājuma un pieteikties pie pakalpojuma sniedzēja, lai kvalitatīvi iegūtu latviešu valodas prasmes līdz augstākā līmeņa 1.pakāpei (C1).  

Par reemigrantu programmas ietvaros uzskatāma persona (diasporas pārstāvis), kura ir atgriezusies vai pārcēlusies, vai plāno atgriezties vai pārcelties no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes un ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai piešķirts repatrianta statuss, vai persona, kas ir tiesīga iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā Pilsonības likuma izpratnē, kā arī minētās personas ģimenes locekļi (bērns, mazbērns, vecāks, vecvecāks vai laulātais), ja tie atgriežas vai pārceļas no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā kopā ar minēto personu.

“Latviešu valodas apguve remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem” ir viena no divām SIF īstenotajām integrācijas programmām, kas veltīta latviešu valodas apmācībām. 2022.gadā tika nodrošinātas arī latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem.

“Latviešu valodas zināšanas ir ne tikai būtisks priekšnosacījums, lai jebkurš Latvijas iedzīvotājs veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, bet arī ir Latvijas sabiedrību vienojošs un saliedējošs pamats. Sazināšanās vienā valodā vēl negarantē saliedētību, taču kopēja valoda palīdz veidot kopēju pasaules redzējumu un informācijas telpu, kas nepieciešama un šobrīd īpaši aizsargājama, lai demokrātiskā sabiedrībā pieņemtu lēmumus un savstarpēji līdzdarbotos,” skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Konkurss “Latviešu valodas apguve reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem” vēljoprojām ir atvērts valodu apmācību iestādēm līdz 2023.gada 20.decembrim plkst.12.00. Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, SIF ir mainījis pieeju atbilstoši pieprasījumam. Valsts valodas apguves nodrošināšanai turpmāk varēs pieteikties vairākas valodu apmācību iestādes. Pieteikties konkursam aicinātas Valsts Izglītības Informācijas Sistēmā (VIIS) reģistrētas izglītības iestādes, neatkarīgi no tās juridiskā statusa (pašvaldības iestāde, biedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais komersants u.c.) vai iestādes veida (vispārējās, speciālās, profesionālās, augstākās, pieaugušo u.c. izglītības iestādes). 

Ar plašāku informāciju, kā arī konkursa nolikumu, pieteikuma un budžeta veidlapu iespējams iepazīties www.sif.gov.lv sadaļā "Projektu konkursi".

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Jēkabsone 

SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS 

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Vidzemes plānošanas reģions aicina Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes pieteikties tīklošanās pasākumam “Satikšanās Latvijā”, kas notiks š.g. 17. septembrī no plkst. 10.00-17.00 Cēsu novada Liepas pagasta “Maizes mājā”. Tas iecerēts kā iedvesmojoša tikšanās ģimenēm, kuras pēdējo gadu laikā atgriezušās uz dzīvi Latvijā, savu mājvietu atradušas Vidzemē un vēlas satikties ar citiem remigrantiem. Sanākšanā būs iespēja dalīties pieredzē, diskutēt par sev aktuālām tēmām, vērtīgi pavadīt laiku un iegūt jaunus domubiedrus.

Pasākuma programma ir saplānota tā, lai interesanti būtu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kamēr bērni pavadīs laiku izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs, tikmēr pieaugušajiem būs iespēja piedalīties lekcijā, kuru vadīs psihoterapeits Dr. Artūrs Miksons. Lekcijā A. Miksons pastāstīs, kā pārvarēt atgriešanās izaicinājumus un kā iedzīvošanos Latvijā padarīt pēc iespējas mierīgāku un harmoniskāku visai ģimenei.

Pasākuma dalībniekiem, pašiem līdzdarbojoties, būs iespēja izzināt arī latviešu tradīcijas. “Maizes mājas” saimnieces stāstīs un rādīs, kā izcept garšīgu maizi. Katrs varēs tikt pie savām rokām veidota smaržīga klaipiņa. Savukārt folkloras kopa "Ore" mācīs latvisku danču soļus, rotaļas.

Sanākšanas noslēgumā ar akustisku koncertu viesosies dziedātāja Emīlija Kate Tomsone. Laiks tiks atvēlēts brīvām sarunām un domu apmaiņai.

Dalība pasākumā ir bez maksas, iepriekšēja pieteikšanās - obligāta. Pasākumam pieteikties var, rakstot uz e-pasta adresi remigracija@vidzeme.lv vai zvanot uz tālruni +371 29374285 (Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

Attēls

Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285remigracija@vidzeme.lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv

Šī gada 3. decembrī Vidzemes Uzņēmējdarbības Centrs (VUC) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatoru esošajiem un topošajiem uzņēmējiem organizē tiešsaistes semināru “Iespējas digitālai komunikācijai un radošiem projektiem”.  Pasākumā aicināti piedalīties arī remigranti, kuri vēlētos veikt savu saimniecisko darbību Vidzemē un ir jau pārcēlušies atpakaļ uz dzīvi Latvijā vai plāno to darīt tuvākajā laikā.

 

Semināra mērķis ir dot iespēju esošajiem un topošajiem uzņēmējiem pilnveidot savas zināšanas un praktiskās iemaņas digitālo komunikācijas kanālu izmantošanā sava produkta vai pakalpojuma publicitātei, pārdošanai. “Šo prasmju pielietošana īpaši aktualizējusies pēdējā laikā, kad pieaugusi dažādu digitālo kanālu un elektroniskās vides izmantošana sabiedrībā,” norāda VUC vadītāja Laima Engere-Levina. Publiskajā digitālajā vidē par šo tēmu ir daudz dažādu apmācību un padomu, taču šis seminārs akcentēs to,  kā  izmantot digitālās iespējas, par pamatu ņemot uzņēmēja rocību. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti gan ar bezmaksas iespējām, gan ar komunikācijas kanāliem un rīkiem, kuriem ir salīdzinoši augstas izmaksas. Tāpat interesenti tiks iepazīstināti ar dažādu Vidzemes plānošanas reģiona radošo atbalsta centru pakalpojumiem un iespējām.

Seminārā digitālā satura eksperte Ieva Drāzniece sniegs ieskatu digitālajā mārketingā un palīdzēs uzņēmējiem definēt savu vēstījumu, klientus un izvēlēties atbilstošākos kanālus, caur kuriem tos aizsniegt, kā arī dos ieskatu satura stratēģijā un izstrādē. Jauniegūtās zināšanas semināra dalībnieki uzreiz varēs nostiprināt, pildot praktiskus uzdevumus lektora uzraudzībā, lai vēlāk to visu veiksmīgi iedzīvinātu savā uzņēmuma ikdienā. Semināra turpinājumā uzņēmēji tiks iepazīstināti ar RTU Cēsu studiju un zinātnes centra “theLAB Cēsis” un Valmieras koprades darbnīcas DARE iespējām un piedāvājumiem, kā arī ar Vidzemes Augstskolas laboratoriju piedāvājumu.

“Arī remigrantiem šī ir lieliska iespēja vieglāk iekļauties uzņēmējdarbības vidē, īpaši tagad, kad klātienes pasākumi nenotiek un arī citas iespējas ir ierobežotas. Tāpat remigrācijas veicināšanai ir svarīgi attīstīt uzņēmējdarbības vidi, jo tas dod darba iespējas un virza uz attīstību, kas ir būtisks faktors, lai cilvēki atgrieztos,” norāda remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza.

Semināra organizatori aicina ikvienu interesentu pieteikties ŠEIT līdz 2. decembrim. Seminārs norisināsies “Zoom” platformā. Vairāk informācijas - Ija Groza, VPR remigrācijas koordinatore, + 371 29287585, ija.groza@vidzeme.lv. Pieslēgšanās saite tiks nosūtīta visiem reģistrētajiem dalībniekiem dienu pirms semināra. Seminārs notiks latviešu valodā un dalība tajā ir bez maksas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizētājs.

 Plašāka informācija:
Ija Groza,
Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore
tel.+371 29287585
e-pasts: 
ija.groza@vidzeme.lv

Attēls

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Jūs piedalīties vebinārā (tiešraides seminārā) par valsts radītājām digitālajām iespējām, kas notiks 2020. gada 14. oktobrī plkst. 15.00 un tiek īstenots programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros.

Pasākuma mērķis ir sniegt informāciju par iespējām (e-pakalpojumiem, e-adresi, e-parakstu, personas apliecības (eID kartes) priekšrocībām u.tml.), kas var noderēt, lai veiktu formalitātes vai sazinātos ar Latvijas valsts iestādēm un pašvaldībām elektroniski jebkurā laikā no jebkuras vietas pasaulē, kā arī informēt par aktualitātēm un sniegt praktiskus ieteikumus remigrācijas jautājumu kārtošanā.

Video tiešraide būt pieejama portāla Latvija.lv kontā Youtube.com, kā arī tīmekļa vietnē mana.latvija.lv. Skatītāji varēs uzdot jautājumus vebināra dalībniekiem gan tiešraides laikā, gan arī iepriekš, rakstot uz e-pastu manalatvija@strategies.lv.

Pasākuma programma:

Laiks

Runas persona / saturs

15.00

Artūrs Toms Plešs, VARAM parlamentārais sekretārs

  • Digitālo rīku komplekts dažādu dzīves situāciju atrisināšanai bez iestāžu apmeklējuma klātienē (e-pakalpojumi, eID karte, e-adrese u.c.) – iespējas, kas īpaši aktuālas, ņemot vērā pārvietošanās ierobežojumus un ierobežoto piekļuvi iestādēm.

  • Personas apliecība (eID karte) – universāls rīks, lai saņemtu e-pakalpojumus gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā.

  • Vietne mana.latvija.lv – apraksti 50 dažādu dzīves situāciju risināšanai (rīcības apraksts, vairāk kā 800 saistītie e-pakalpojumi, 50 video pamācības e-pakalpojumu saņemšanai).

  • E-adrese – valsts nodrošināta digitālā pastkastīte saziņai vienuviet ar vairāk nekā 3000 Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm no jebkuras vietas pasaulē. Iespēja pilnvarot citu personu pārvaldīt savu e-adresi prombūtnes laikā vai pārvaldīt sev tuvu cilvēku e-adreses.

15.10

Elita Gavele, ĀM Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos – uzruna ārvalstīs dzīvojošajiem.

15.20

Hella Madara Šabaha, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Korporatīvās komunikācijas daļas reklāmas vadītāja

  • eParaksts – svarīgs un ikdienā ērti lietojams rīks e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Atzīts visā Eiropas Savienībā, proti – Latvijā izsniegtu e-parakstu var izmantot jebkurā Eiropas Savienības valstī.

  • eParaksts mobile – digitālais rīks identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē un dokumentu parakstīšana mobilajā tālrunī. Kā to pieslēgt un ērti izmantot ārzemēs dzīvojošajiem.

15.30

Latvijas Zvērinātu notāru padome

pakalpojums Digi Notārs – sazinies ar Latvijā strādājošo notāru attālināti (ar video konferences starpniecību), apliecini savu identitāti, nokārto pilnvaru attālināti, kā arī saņem citus pakalpojumus, neapmeklējot notāru klātienē.

15.40

Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos

 

1

 
  • VARAM un plānošanas reģionu kopīgi īstenotā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" rezultāti – aktuālie jautājumi, piedāvātie risinājumi.

  • Kādu ikdienas dzīves situāciju risināšanā var palīdzēt remigrācijas koordinators – ar kādiem jautājumiem un kā pie viņa vērsties, kā sazināties ar koordinatoru attālināti.

  • Atgriešanās un pārcelšanās uz dzīvi Latvijā – dzīves situācijas apraksts vietnē mana.latvija.lv, kurā iekļauta informācija par noderīgiem e-pakalpojumiem jebkuram ārzemēs dzīvojošajam, kurš pēc ilgākas prombūtnes vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā.

15.55

Reemigranta pieredzes stāsts:

  • Atgriešanās iemesli.

  • Praktiskie soļi, kā atgriešanās Latvijā tika organizēta.

  • Ko ņemt vērā ikvienam ārvalstīs dzīvojošajam, pieņemot lēmumu par atgriešanos Latvijā.

  • Kā var palīdzēt attālināta saziņa dažādu dzīves situāciju risināšanai pārcelšanas procesā.

16.05- 16.15

Jautājumi / atbildes.

Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros tiek

organizēti sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas un uzvedības maiņas veicināšanas pasākumi. Programmas koncepcija paredz integrētu pieeju – fokusēties uz 50 dzīves situāciju komunikāciju un mācīšanu, lai pēc paredzēto aktivitāšu īstenošanas, sabiedrība spētu atpazīt dzīves situācijas, kuras ir iespējams atrisināt vienuviet internetā – portālā Latvija.lv. Nozīmīgākā programmas sastāvdaļa ir mācības, kuru rezultātā tiks sagatavoti 6000 digitālie aģenti: valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, tostarp valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, kā arī bibliotekāri, skolotāji un žurnālisti. Digitālie aģenti konsultēs sabiedrību par e-pakalpojumu izmantošanu dažādās dzīves situācijās un drošu darbošanos internetā. Plašāka informācija par mācībām un to norisi pieejama portāla Latvija.lv atbalsta vietnē – https://mana.latvija.lv/.

Pasākums ir finansēts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta Nr.2.2.1.1/17/I/015 “Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma”.

 

Ģimenes, kuras atgriezušās Valkas novadā no ārzemēm, aicinām uz kopīgu pasākumu Kārķos 2020. gada 8.augustā, kur kopā ar kārķēniešiem, Valkas novada vadību un speciālistiem būs iespēja  plkst. 11.00 paviesoties Kārķu baznīcā un pēc tam:

  • iziet Lustiņdruvas dabas taku (pa spēkam gan maziem, gan lieliem),
  • apskatīt Tradīciju salu un Dabas koncertzāli, iet rotaļās vai uzsākt jautru danci,
  • piedalīties sporta spēlēs un citos Kārķu pagasta svētku pasākumos,
  • ciemoties un pusdienot mini Zoodārzā “Rudzīši”.

Izbraukšana uz Kārķiem plānota 10.00 no Valkas pilsētas kultūras nama ar kopīgi noorganizētu autobusu. Kad zināsim dalībniekus, vienosimies, kur varēsiet iekāpt arī pa ceļam.  Ap plkst.14.00 autobuss visus atvedīs atpakaļ.

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās".

Lūdzu pieteikties dalībai pasākumā līdz 6.augustam un informēt par vēlmi doties uz pasākumu ar kopīgi organizēto transportu, zvanot vai rakstot Guntai Smanei, t.+371 26463408gunta.smane@valka.lv.

Paldies tiem, kas jau pieteikušies!

Foto no notikušā pasākuma aplūkojami:

Galerija 1 (G.Smane)

Galerija 2 (I.Karpova)

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.+371 26463408

Logo

29.jūlijā sākās trīs dienu nometne - sadraudzības pasākums “Izzini Valkas novadu, Vidzemi, Latviju!” Valkas novada un diasporas ģimeņu bērniem un jauniešiem. Nometnē piedalās 30 bērni, no kuriem 3 dzīvo un mācās Īrijā, viens mācās Anglijā, 9 bērni ir no ģimenēm, kuras atgriezušās Valkas novadā un bērni, kuri ir dzīvojuši un mācījušies tikai Latvijā.

Pirmajā nometnes dienā dalībnieki apmeklēja Salacgrīvu, kur lai labāk iepazītos viens otru un gūtu ieskatu vides un cilvēku praktiskās darbības mijiedarbībā, bija iespēja kopīgi piedalīties dabas izglītības centra „Ziemeļvidzeme” noorganizētajā pasākumā, kur Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības darba speciāliste Inta Soma gan pastāstīja, gan parādīja dabā mazu daļiņu no Ziemeļvidzemes biosfēras dabas bagātībām, īsu brīdi pabūt pie jūras. Salacgrīvas jauniešu centra "Bāka" vadītājas Martas Dances vadībā, nometnes dalībnieki varēja iepazīties ar Salacgrīvā jauniešiem pieejamām aktivitātēm.

Šodien, Dienas nometnes dalībnieki iepazīst Siguldu, darbojoties saldējuma un spieķu darbnīcās, nobraucot pa rodeļu trasi, apskatot Gūtmaņa alu un dabas takas un piedaloties orientēšanās spēlē "Tūkstošgades stāsts" Turaidas pilī.

Rīt, Dienas nometnes pēdējā dienā, no rīta dalībnieki tiksies ar Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Zariņu, izies Lustiņdruvas dabas taku Kārķu pagastā, iepazīs tūrisma piedāvājumu zemnieku saimniecībā “Kurģi” (izjādes ar zirgiem u.c.), paviesosies viesu namā “Ausmas” un noslēgumā iepazīs petanka spēles noteikumus un izmēģinās metienus Ērģemes petanka klubā.

Visas dienas kopā ar Dienas nometnes dalībniekiem ir Anda Kušķe un Ilze Kalniņa, kurām ir pieredze nometņu organizēšanā un vadīšanā.

Attēls

 

Valkas novada dome ir parakstījusi vienošanos ar Vidzemes plānošanas reģionu par konkursa Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” atbalsta izmaksu.

Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar konkursa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” rezultātiem, ir finansiāli atbalstījis Valkas novada domes pieteikumā norādītās aktivitātes, kas vērstas uz remigrācijas sekmēšanu, piešķirot finansējumu 10 000 euro  apmērā.

 Ar piešķirtā atbalsta līdzfinansējumu, Valkas novada mājaslapā www.valka.lv ir izvietots baneris “Remigrācija” un izveidota sadaļa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi Valkas novadā”. Visa informācija par pasākumiem, kas organizēti ar šo atbalstu un vispārlai  uzrunātu no Valkas novada izbraukušo diasporu un jau uz dzīvi Valkas novadā atgriezušos, tiks regulāri publicēta iepriekš minētajā vietnē.

Ja ir jautājumi, esiet laipni gaidīti Beverīnas ielā 3, Valkā, variet arī zvanīt vai rakstīt uz manu e-pastu.

Fotogalerija

Foto: M.Dance

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.+371 26463408

gunta.smane@valka.lv

Valkas novada dome laika posmā no 2020.gada 29.jūlija līdz 31.jūlijam organizē dienas nometni - sadraudzības pasākumu Valkas novada izbraukušo ģimeņu bērniem/jauniešiem kopā ar mūsu novada skolēniem.

Sākotnēji pasākums tika plānots kā 5 dienu nometne laikā no 2020.gada 29.aprīļa līdz 5.maijam, bet ārkārtējās situācijas dēļ, nometne tika atcelta. Lai jauniešiem tiktu dota iespēja savstarpēji iepazīties, nometnes vietā notiks dienas nometne - sadraudzības pasākums “Izzini Valkas novadu, Vidzemi, Latviju!”.

Pasākums 100% apmērā tiek finansēts no “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi Latvijas pašvaldībās” programmas, tai skaitā arī biļetes lidojumam.

Plānotais dalībnieku skaits ir 30 skolēni no diasporas ģimenēm, remigrantu ģimenēm, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un mācās Valkas novada skolās un skolēni, kuri ir mācījušies tikai Valkā.

Nometnes laikā dalībniekiem būs iespēja kopīgi iepazīt Valkas novadu, Siguldas un tās apkārtnes aktīvā tūrisma piedāvājumus, Salacgrīvas apkārtni, kā arī visiem pedagogu vadībā kopīgi piedalīties sportiskās aktivitātēs.

Aicinām visus interesentus pieteikties dalībai līdz šī gada 21.jūlijam! Dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc pasteidzies!

Publikācija par pasākumu tiek veikta laikā, kad ir saņemta informācija par to, ka pēdējās dienās Latvijā saslimušo ar Covid  - 19 skaits ir mazs un ceram, ka nekas nemainīsies līdz datumiem, kad dienas nometne - sadraudzības pasākums plānojas!

Ja rodas jautājumi, lūdzu sazinieties ar Guntu Smani, t.+371 26463408 (arī WhatsApp), e-pasts gunta.smane@valka.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Valkas novada domes attīstības

un plānošanas nodaļas vadītāja

Ģimenes, kuras atgriezušās Valkas novadā no ārzemēm, aicinām uz kopīgu pasākumu Kārķos 2020. gada 8.augustā, kur kopā ar kārķēniešiem, Valkas novada vadību un speciālistiem būs iespēja  plkst. 11.00 paviesoties Kārķu baznīcā,pēc tam

  • iziet  Lustiņdruvas dabas taku (pa spēkam gan maziem, gan lieliem),
  • apskatīt Tradīciju salu un Dabas koncertzāli, iet rotaļās vai uzsākt jautru danci,
  • piedalīties sporta spēlēs un citos Kārķu pagasta svētku pasākumos,
  • ciemoties un pusdienot mini Zoodārzā “Rudzīši”.

Izbraukšana uz Kārķiem plānota 10.00 no Valkas pilsētas kultūras nama ar kopīgi noorganizētu autobusu. Kad zināsim dalībniekus, vienosimies, kur varēsiet iekāpt arī pa ceļam.  Ap plkst.14.00 autobuss visus atvedīs atpakaļ.

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās".

Lūdzu pieteikties dalībai pasākumā un informēt par vēlmi doties uz pasākumu ar kopīgi organizēto transportu, zvanot vai rakstot Guntai Smanei, t.+371 26463408gunta.smane@valka.lv.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.26463408

Vidzemnieki! Valmierā veidos pašgājējhaubiču M109 artilērijas bateriju, bet Gulbenes novada Stāmerienā - kaujas atbalsta rotu ar prettanku un pretgaisa aizsardzības spējām.

Esi viens no mums – kļūsti karavīrs Vidzemē! Atlīdzība – sākot no 900 eiro.


Plašāk: https://www.mil.lv/lv/klusti-karavirs

Izvēloties militāro karjeru un kļūstot par karavīru, iegūsi:

  • Stabilitāti:
    • līgumu par profesionālo militāro dienestu slēdz uz pieciem gadiem;
    • pagarinot līgumu, karavīrs saņem vienreizēju izdienas pabalstu pēdējo triju mēnešalgu apmēra;
    • līgumu var pagarināt līdz karavīra dienesta pakāpei noteiktajam maksimālajam vecumam).
  • Konkurētspējīgu atlīdzību sākot no 900 EUR:
    • karavīrs saņem mēnešalgu atkarībā no viņa dienesta pakāpes, izdienas un militārās izglītības;
    • mēnešalgu nosaka arī atbilstoša kvalifikācijas kategorija, kas to var palielināt līdz pat 30%;
    • karavīrs saņem piemaksas par dienestu starptautiskajās operācijās, pedagoģisko darbu, par  apmācību vadību, kā arī naudas balvas.
  • Plašas sociālās garantijas:
    • Veselības aprūpi, zobārstniecības pakalpojumus, optisko redzes korekciju līdzekļu iegādes kompensāciju;
    • Mantisko apgādi (formas tērpi, apavi un apakšveļa, speciālais apģērbs, apavi un aizsargierīces);
    • Uzturdevas kompensāciju;
    • Īres kompensāciju;
    • Kompensāciju mācību izdevumu segšanai, ja karavīrs mācās valsts akreditētā izglītības iestādē;
    • Atvaļinājuma pabalstu, apmaksātu papildatvaļinājumu, apmaksātu mācību atvaļinājumu;
    • Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs;
    • Ar pārcelšanos saistīto izdevumu kompensāciju;
    • Garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80 % no saņemtā atalgojuma, 
    • Atvaļināta karavīra veselības aprūpi.
  • Karjeras izaugsmi;
    • Militāro karjeru var veidot 20-25 gadu garumā. Apgūstot noteiktu apmācības kursu, karavīrs tiek paaugstināts nākamajā dienesta pakāpē.
  • Bezmaksas apmācību:
    • -dažādām specialitātēm dienestam nepieciešamās jomās (mācībās Latvijā un ārvalstīs, tostarp starptautisko operāciju rajonos).
  • Dienesta iespēja tuvāk mājām
    • profesionālā dienesta rotas būs izvietotas Gulbenes novada Stāmerienā un Valmierā, šādā veidā sniedzot iespēju apkārtējo novadu iedzīvotājiem dienēt tuvāk savai dzīves vietai.

Kandidātam profesionālajā militārajā dienestā izvirzītas šādas prasības:

  • Latvijas Republikas pilsonība;
  • Vecums no 18 līdz 40 gadiem;
  • Vismaz pamatizglītība;
  • Valsts valodas prasme;
  • Nav kriminālās sodāmības.

Lai kļūtu par karavīru jāveic veselības pārbaude, kā arī jākārto psihodiagnostikas un fiziskās sagatavotības pārbaudes testus.

 

Pieteikties profesionālajam dienestam vari:

  1. Elektroniski aizpildot pieteikuma anketu profesionālajam dienestam, kas atrodama e-adresē: https://www.mil.lv/lv/klusti-karavirs nosūti uz e-pasta adresi rekrutesana@mil.lv
  2. Ierodoties Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9. Apmeklētāju pieņemšana notiek darba dienās no plkst.9 līdz plkst.16.
  3. Ierodoties jebkurā regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā

 Tālrunis uzziņām:

Attēls

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju, pasākums tiek pārcelts un nenoteiktu laiku!

Ģimenes, kuras atgriezušās Valkas novadā no ārzemēm, aicinām uz Lieldienu pasākumu Kārķos 2020. gada 12. aprīlī, kur kopā ar kārķēniešiem, Valkas novada vadību un speciālistiem būs iespēja plkst. 11.00 piedalīties Lieldienu dievkalpojumā Kārķu baznīcā,

pēc tam:

  •  iziet  Lustiņdruvas dabas taku (pa spēkam gan maziem, gan lieliem),
  •  Tradīciju salā piedalīties Lieldienu atrakcijās; izšūpoties Lielajās šūpolēs,
  •  Dabas koncertzālē iet rotaļās vai uzsākt jautru danci kopā ar Valkas novada tautas mūzikas kapelām "Vecie Turnavieši” un "Senās skaņās”,
  • ciemoties un pusdienot mini Zoodārzā “Rudzīši”.

Izbraukšana uz Kārķiem plānota 10.00 no Valkas kultūras nama ar kopīgi noorganizētu autobusu. Kad zināsim dalībniekus, vienosimies, kur varēsiet iekāpt arī pa ceļam). Autobuss būs ar mums visu dienu un pēcpusdien pēc pasākuma ap plkst.14.00 autobuss visus atvedīs atpakaļ.

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās".

Lūdzu pieteikties dalībai pasākumā un informēt par vēlmi doties uz pasākumu ar kopīgi organizēto transportu, zvanot vai rakstot Guntai Smanei, t.+371 26463408gunta.smane@valka.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.+371 26463408

Aicinām darba devējus, kuri meklē IT un finanšu jomas speciālistus, reģistrēties dalībai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotajā starptautiskajā tiešsaistes (online) darba dienā „Darbs un karjera Latvijā”, kas norisināsies šī gada 23.aprīlī no plkst.11.00 līdz 15.00 Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu). Dalība pasākumā ir bez maksas!

Piedaloties tiešsaistes darba dienā “Darbs un karjera Latvijā”, darba devēji, izmantojot vien datoru vai mobilo ierīci ar interneta pieslēgumu, varēs tiešsaistē satikties un veikt darba intervijas ar darba meklētājiem no dažādām Eiropas valstīm, kā arī demonstrēt video materiālus par savu uzņēmumu, veicinot tā starptautisku atpazīstamību. Tiešsaistes darba tirgus ir lieliska iespēja piesaistīt savam uzņēmumam arī tos Latvijas valstspiederīgos speciālistus, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā.

Lai piedalītos starptautiskajā tiešsaistes darba dienā, darba devējam ir jāizveido savs profils Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu), jāreģistrējas dalībai tiešsaistes darba dienā „Darbs un karjera Latvijā” (https://ej.uz/registrejies2020), jāpublicē vakances un jāievieto sava uzņēmuma prezentācija. Uzreiz pēc reģistrēšanās publicētā informācija būs redzama vietnes apmeklētājiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, un darba devējs varēs sākt saņemt pretendentu pieteikumus. Tiem darba devējiem, kuru profils Eiropas darba dienu platformā jau ir izveidots, dalībai pasākumā jāreģistrējas jau no iepriekš izveidotā konta.

Detalizētāku informāciju darba devēji var uzzināt, sazinoties ar starptautiskās tiešsaistes (online) darba dienas „Darbs un karjera Latvijā” Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) koordinatoriem Latvijā Ilzi Luīzi Mihailovu (e-pasts:

IlzeLuize.Mihailova@nva.gov.lv tālr. +371 67021793) vai Andri Segliņu (e-pasts:Andris.Seglins@nva.gov.lv, tālr. +371 63429422).

Tiešsaistes darba diena „Darbs un karjera Latvijā” tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, “Tele2” sociālo kustību “Latvija strādā” un projektu “Your Move“.

Iepriekšējā NVA tiešsaistes darba diena “Darbs un karjera Latvijā” norisinājās 2019.gada 26.septembrī, pasākuma vietni bija apmeklējuši ap 4 tūkstošiem interesentu no Latvijas un ārvalstīm, bija reģistrējušies un savas vakances publicējuši 70 Latvijas uzņēmumu, piedāvājot kopumā ap 1,5 tūkstošiem brīvo darba vietu. 

Izmantotie materiāli

2019.gada 21.decembrī Ziemassvētku pasākumā Valkas kultūras namā tikās ģimenes, kuras atgriezušās Valkas novadā no ārzemēm un Valkas novada vadība un speciālisti.

Pasākuma laikā savstarpēji iepazināmies un aprunājāmies, vērojām novada folkloras kopas "Sudmaliņas" priekšnesumus un bija iespēja kopīgi uzdejot ar folkloras kopas dalībniekiem. Pasākumā spēlēja mūziķis Harijs Užāns.

Zinot, ka pasākumā būs daudz bērni, par mazajiem bijām īpaši padomājuši, izvēloties IGLU baseinus ar bumbām un IGLU klučus, Jenga spēles (viss ražots Valkā!).

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās".

Visus, kuri atgriezušies pēdējos gados Valkas novadā, bet varbūt nesaņēma informāciju par šo pirmo pasākumu, droši zvaniet vai rakstiet Guntai Smanei, t.+371 26463408gunta.smane@valka.lv.

Paldies visiem, kas piedalījās un uz tikšanos nākošajā pasākumā Lieldienās Kārķos!

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t. +371 26463408

 

Visi foto no pasākuma aplūkojami: ŠEIT

Foto: I. Karpova

Attēls
Attēls
Attēls
Attēls
Attēls

 

Valkas novada dome  uzaicina Jūs uz Ziemassvētku pasākumu Valkas kultūras namā šī gada 21.decembrī plkst. 18.00.

Gaidīsim Jūs ar ģimeni, lai savstarpēji iepazītos un aprunātos (pie galdiņiem, būs Zviedru galds), kopīgi uzdziedātu (spēlēs Harijs Užāns), ja būs vēlme, padejotu kopā ar novada folkloras kopu "Sudmaliņas".

Pasākuma plānotie dalībnieki ir ģimenes, kuras pēdējo gadu laikā atgriezušās Latvijā, Valkas novada vadība, pagastu pārvaldnieki, izglītības, kultūras un sociālās jomas speciālisti,nevalstisko organizāciju pārstāvji. Plānotais dalībnieku skaits ap 60 cilvēkiem.

Būs izklaides arī bērniem: IGLU baseiniņi un kluči, jenga spēles un iespēja pazīmēt.

Pasākuma apģērba stils  - galvenais, lai patiktu pašam!

Lūgums atsaukties tās ģimenes, kuras vēl nav informētas par šo pasākumu - zvanīt, rakstīt Guntai Smanei ( +371 26463408)

Paldies tiem, kas jau ir pieteikušies!

Ceram, ka izbrīvēsiet laiku, lai piedalītos pasākumā! Būsiet mīļi gaidīti!

Pasākums tiek līdzfinansēts no atbalsta programmas "Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" un dalība tajā ir bez maksas.

Valkas novada dome ir parakstījusi vienošanos ar Vidzemes plānošanas reģionu par konkursa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” atbalsta izmaksu.

Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar konkursa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” rezultātiem, ir finansiāli atbalstījis Valkas novada domes pieteikumā norādītās aktivitātes, kas vērstas uz remigrācijas sekmēšanu, piešķirot finansējumu 10 000 euro  apmērā.

Valkas novads atbalstu pieprasīja, lai piesaistīti mentorus latviešu valodas apguvei, lai apmācītu sveštautiešus, kas ir dzīvesbiedri latviešu remigrantiem, kā arī sarīkotu divus pasākumus remigrantiem, dodot platformu dalīties pieredzē un veidot kontaktus ar pašvaldības cilvēkiem. Tāpat plānots rīkot nometni diasporas un remigrantu bērniem kopā ar Valkas novada līdzīga vecuma bērniem/jauniešiem.

Nometni plānots organizēt laikā no 2020.gada 29.aprīļa līdz 3.maijam (datumi var tikt nedaudz precizēti) Valkas novadā un ir plānots segt 12 remigrantu bērnu/jauniešu ceļojuma izdevumus no viņu pašreizējās mītnes zemes uz nometni Latvijā – Valkā, kā arī 5 dienu nometnes noorganizēšanu 30 bērniem/jauniešiem (naktsmītnes, ēdināšanu, ekskursijas un sporta/kultūras aktivitātes). Aicinām šo informāciju nodot visiem Jūsu radiem, draugiem un paziņām, kas ir izbraukuši no Valkas novada un dzīvo ārzemēs!

Ar piešķirtā atbalsta līdzfinansējumu, Valkas novada mājas lapā www.valka.lv ir izvietots baneris “Remigrācija” un izveidota sadaļa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi Valkas novadā”. Visa informācija par pasākumiem, kas tiks organizēti ar šo atbalstu un vispārlai  uzrunātu no Valkas novada izbraukušo diasporu un jau uz dzīvi Valkas novadā atgriezušos, tiks regulāri publicēta iepriekš minētajā vietnē.

Pašvaldība plāno atbalstāmo aktivitāšu rezultātā piesaistīt 116 remigrantus vai potenciālos remigrantus. Piešķirtais atbalsts ir jāizlieto līdz 2020.gada 31.maijam.

Ja ir jautājumi vai ieteikumi, esiet laipni gaidīti Beverīnas ielā 3, Valkā, variet arī zvanīt vai rakstīt uz manu e-pastu.

 

Informāciju sagatavoja:

Gunta Smane

Attīstības un plānošanas

nodaļas vadītāja

t.+371 26463408

gunta.smane@valka.lv