Latvijas tiesu sistēmā sāk darboties nozīmīgas pārmaiņas, kas ietekmēs daudzus parādu piedziņas procesus. No šī gada 1. jūlija stājas spēkā jauni grozījumi Civilprocesa likumā.
Šo izmaiņu galvenais mērķis ir atslogot tiesas, jo pēdējos gados iesniegto pieteikumu skaits ir audzis pārāk strauji. Turpmāk process, ko sauc par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, lielā mērā notiks automātiski, izmantojot datorsistēmas. Tā kā šāda veida lietās tiesneši parasti nevērtē paša parāda rašanās iemeslus, pierādījumus vai strīda aizkulises, šo darbu tagad var uzticēt tehnoloģijām. Sistēma pati pārbaudīs datus, nosūtīs paziņojumus un pieņems gala lēmumu, vadoties pēc skaidriem likuma kritērijiem.
Kāpēc parādījās vajadzība pēc automātiskas sistēmas?
Līdz šim parādu piedziņas brīdinājuma process datorizēts bija tikai daļēji. Lielāko darba daļu joprojām darīja tiesneši un tiesu darbinieki, kas prasīja daudz laika un resursu. Tieslietu ministrijas apkopotie dati rāda, ka 2025. gadā tiesās tika saņemti vairāk nekā 205 tūkstoši šādu pieteikumu. Salīdzinot ar 2023. gadu, šis apjoms ir pieaudzis divarpus reizes.
Tāpēc no 2026. gada 1. jūlija sistēma tiek pilnībā automatizēta. Plānots, ka tas atslogos tiesu darbiniekus un ļaus viņiem ātrāk un rūpīgāk pievērsties citām, sarežģītākām civillietām, kurās nepieciešama dziļa juridiskā analīze.
Parādnieka adrese vairs nav jāmeklē pašam kreditoram
Agrāk likums noteica, ka kreditoram pieteikumā obligāti bija jānorāda parādnieka dzīvesvietas adrese. Ja cilvēka deklarētā adrese nebija zināma, šo vienkāršoto procesu nemaz nevarēja sākt. Jaunie noteikumi šo kārtību vienkāršo. Turpmāk kreditoram pieteikumā vairs nebūs pašam jāraksta parādnieka deklarētā adrese. Pietiks, ja tiks norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods. Sistēma pati automātiski atradīs un “ielasīs” nepieciešamos datus no valsts reģistriem.
Pēc tam sistēma pati nosūtīs brīdinājumu kopā ar atbildes veidlapu uz atrasto adresi. Tomēr pastāv arī izņēmumi, kad sistēma pieteikumu noraidīs uzreiz. Tas notiks gadījumos, ja personai vispār nebūs deklarētas dzīvesvietas, ja cilvēks oficiāli neatradīsies Latvijā vai būs miris. Šādos gadījumos tiesai vairs nebūs jātērē laiks, lai rakstītu garus un pamatotus atteikuma lēmumus.
Drošības filtrs pret atkārtotiem pieteikumiem
Ja parādnieks laikus iebilst pret parādu un nepiekrīt tam, šis vienkāršotais process tiek izbeigts un lieta tālāk var turpināties parastā tiesas ceļā. Ja process ir izbeigts, kreditors nedrīkst iesniegt tieši tādu pašu pieteikumu vēlreiz. Tomēr praksē ir bijuši gadījumi, kad kreditori pēc parādnieka iebildumu saņemšanas mēģina iesniegt to pašu prasību no jauna, cerot uz citu iznākumu.
Lai to novērstu, jaunie noteikumi paredz, ka kreditoram pirms pieteikšanas būs oficiāli jāapliecina, ka par šo konkrēto strīdu iepriekš nav pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu parādnieka iebildumu dēļ. Tāpat ir atrisināts jautājums par valsts nodevām. Ja tiesa pamanīs, ka kreditors mēģina iesniegt vienu un to pašu pieteikumu atkārtoti, iepriekš samaksāto valsts nodevu vairs nevarēs pārcelt vai ieskaitīt, ja vēlāk tiks celta parastā prasība tiesā.
Nodevu maksājumi tikai internetā
Lai process tiešām darbotos bez cilvēka iejaukšanās, visiem posmiem jābūt digitāliem. Agrāk par pieteikuma iesniegšanu varēja maksāt dažādos veidos un pieteikumam vienkārši pievienoja maksājuma uzdevumu. Tagad noteikts, ka valsts nodevu par šo procesu varēs samaksāt tikai tiešsaistes sistēmā, kas ļauj datoram uzreiz redzēt un apstiprināt maksājuma faktu.
Vairāk laika iebildumu izteikšanai. Līdz šim parādniekam bija diezgan maz laika, lai reaģētu uz brīdinājumu – tikai 14 dienas no tā saņemšanas brīža. Šajā laikā vajadzēja vai nu samaksāt prasīto summu, vai nosūtīt tiesai savus iebildumus. Ja cilvēkam nebija oficiālās e-adreses, vēstule pienāca pa pastu kā ierakstīts sūtījums. Ja adresātu mājās nesatika, pastkastītē tika atstāts paziņojums.
Dzīvē bieži izveidojās situācija, ka “Latvijas pasts” sūtījumu nodaļā uzglabā 30 dienas. Tā kā parastajā paziņojumā nav rakstīts, ka vēstule ir tieši no tiesas, cilvēki mēdza to izņemt tikai pēdējās uzglabāšanas dienās. Rezultātā divu nedēļu termiņš iebildumu sniegšanai jau bija nokavēts.
Lai šādas situācijas vairs neatkārtotos, termiņš ir pagarināts līdz 30 dienām. Tagad lieta tiks nodota tālākai piespiedu izpildei tikai tad, ja mēneša laikā no brīdinājuma nosūtīšanas nebūs saņemti nekādi iebildumi vai dokumenti par parāda samaksu.
Lēmumi bez tiesneša paraksta. Jaunā automatizētā sistēma pati sagatavos gala lēmumus, skatoties pēc tā, kā rīkojas parādnieks. Ja noteikto 30 dienu laikā no parādnieka puses nebūs nekādu iebildumu, sistēma septiņu dienu laikā pati izveidos lēmumu par parāda piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Tāpat automātiski tiks sagatavoti lēmumi par tiesvedības izbeigšanu, ja tas būs nepieciešams.
Visi šie datora ģenerētie lēmumi tiks apstiprināti ar īpašu kvalificētu elektronisko zīmogu. Tie būs juridiski spēkā esoši un saistoši bez fiziska tiesneša paraksta. Ja nu tomēr sistēmas darbībā vai datos tiks pamanīta kāda kļūda, tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc iesaistīto pušu iesnieguma to varēs izlabot likumā noteiktajā kārtībā.
Pārejas periods un citas strukturālas izmaiņas. Visi pieteikumi, kas tiesā nonākuši līdz šī gada 30. jūnijam, tiks izskatīti pēc vecās sistēmas un vecajiem noteikumiem, kas bija spēkā iesniegšanas brīdī. Jaunā kārtība attiecas tikai uz tiem dokumentiem, kas iesniegti sākot ar 1. jūliju.
Tāpat šajos grozījumos ir iestrādātas izmaiņas, kas saistītas ar valsts iestāžu reorganizāciju. Ir pieņemts lēmums likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu, un tā līdzšinējos pienākumus pārņems Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Šie konkrētie punkti par funkciju nodošanu un iestāžu maiņu pilnībā stāsies spēkā nedaudz vēlāk – šī gada 1. oktobrī.