- Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās! Ja tādas nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
- Nepeldieties viens! Ja Jums pie vai uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu palīdzēt, piemēram, zvanot 112.
- Nepeldieties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
- Nepārvērtējiet savus spēkus! Dižošanās ar to, ka varat aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varējāt pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka arī šajā peldsezonā Jūsu fiziskā sagatavotība ir tāda, ka varat to izdarīt arī šobrīd.
- Ja esat pārkarsis saulē, ūdenī ieejiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
- Vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti. Atcerieties, ka matrači, riņķi, uzroči nav droši. Tās ir tikai rotaļlietas, kas nepasargā no noslīkšanas. Vienīgais drošības garants ir glābšanas veste.
- Bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu.
- Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts.
- Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.
- Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos neatstājiet peldošas rotaļlietas, jo tās var piesaistīt mazuļa uzmanību.
- Ja esi iekļuvis straumē, ir jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.
- Ūdenī nevajag jokojoties, skaļi saucot «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.
- Vecākiem jāatceras, ka došanās pie ūdens ar savu atvasi nav atpūta! Bērns ir jāpieskata nepārtraukti. Tāpat ir būtiski bērnam iemācīt, ka viņš viens pats pie ūdenstilpēm iet nedrīkst.
Ja sanāk iekļūt pārrāvuma straumē:
- Saglabājiet mieru.
- Centieties noturēt galvu virs ūdens.
- Peldiet paralēli krastam. Būtiski! Nepeldiet pret straumi. Tās plūšanas ātrums var būt lielāks par Jūsu peldēšanas ātrumu. Cīnoties pret straumi, Jūs zaudēsiet savu spēku.
- Kad esat ticis ārā no straumes vai tā kļuvusi vājāka, peldiet uz krastu.
Aizliegts!
- Peldēties alkohola vai citu apreibinošu vielu reibumā.
- Lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, ja neesat izpētījis ūdenstilpes gultni.
- Atstāt bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir ūdenstilpne. Ūdenstilpni vēlams norobežot tā, lai bērns tajā neiekristu.
- Peldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu.
- Peldēties ūdenstilpēs, kur tas ir aizliegts.
Kā palīdzēt slīkstošam cilvēkam?
Atcerieties, ka slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.
- Nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
- Visdrošāk ir sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas slīkstošajam cilvēkam palīdzētu noturēties virs ūdens (piemēram, tukša plastmasas ūdens pudele, bumba u.tml.).
- Ja tomēr dodaties ūdenī, lai glābtu, vienlaicīgi parūpējieties arī par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli (piem. bumbu, piepūšamo riņķi vai tml.), jo slīkstošais cilvēks var instinktīvi Jūs pagrūst zem ūdens.
- Sagaidiet glābējus un norādiet cietušā atrašanās vietu.
