29. jūnijā noslēdzās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotais darbsemināru cikls “Ceļā uz vienotu reģiona attīstības uzraudzības sistēmu: rādītāji, dati un turpmākās rīcības sistēmas ieviešanai”, kas bija secīgs turpinājums Projekta ietvaros aprīlī un maijā uzsāktajam darbam pie reģiona attīstības uzraudzības sistēmas pilnveides, kad pašvaldību speciālisti kopīgi identificēja nozīmīgākos rādītājus uzņēmējdarbības un ekonomiskās aktivitātes attīstības novērtēšanai, kā arī izstrādāja to aprēķināšanas un uzraudzības metodiku.
Būtisks datu ieguves veids ir pašvaldību aptaujas, tāpēc šajā darbsemināru ciklā VPR rosināja diskusiju un darbu pie vienota jautājumu kodola izveides. Tas katrai reģiona pašvaldībai kalpotu kā kompass, kas palīdz noteikt prioritātes un pieņemt lēmumus, kā arī kā spogulis, kas ļauj ieraudzīt sevi uzņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju acīs. Vienlaikus, tas kalpotu arī kā termometrs, kas palīdz novērtēt uzņēmējdarbības vides “temperatūru” un tās izmaiņas laika gaitā – vai situācija uzlabojas vai pasliktinās. Vienots jautājumu kodols ļauj ne tikai analizēt situāciju katrā pašvaldībā atsevišķi, bet arī veidot salīdzināmu un vērtīgu datu kopumu visa reģiona līmenī.
“Uzņēmēju aptaujas ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem, kas palīdz pašvaldībām labāk izprast uzņēmējdarbības vidi un pieņemt datos balstītus lēmumus. To vērtība nav tikai informācijas apkopošanā - svarīgākais ir, lai iegūtie dati palīdzētu pieņemt pamatotus lēmumus un īstenot reālus uzlabojumus uzņēmējdarbības vides attīstībai. Tāpēc, veidojot vienotā mērījuma jautājumu kodolu, mērķis nebija radīt plašāku vai sarežģītāku aptauju. Gluži pretēji - izstrādāt koncentrētu jautājumu kopumu, kurā katram jautājumam ir skaidrs mērķis un praktiska nozīme pašvaldības darbā. Savukārt tematiskie moduļi dod iespēju pašvaldībām papildināt mērījumu atbilstoši savām prioritātēm, vienlaikus saglabājot vienotu pamatu salīdzināmiem datiem visa reģiona līmenī,” skaidro socioloģe Linda Ezera.
Darbsemināru cikls aizsākās 11. jūnijā un kopumā tika aizvadītas trīs tikšanās reizes, kur katrā no tām uzmanība tika pievērsta atšķirīgam uzdevumam, soli pa solim virzoties uz vienota reģiona attīstības uzraudzības instrumenta izveidi. Pirmajā darbseminārā socioloģe Linda Ezera prezentēja sākotnējos secinājumus, izvērtējot pirms tam saņemtās pašvaldību aptauju anketas, ko tās ir veikušas pēdējo divu gadu laikā. Analīze ļāva identificēt gan kopīgās, gan atšķirīgās tēmas, kuras pašvaldības jau pēta uzņēmējdarbības un ekonomiskās attīstības jomā, bet lielākoties ar atšķirīgu pieeju un mērījumu skalu. Tika apkopoti 36 jautājumi, kas anketās lielā mērā atkārtojās, izveidojot 10 tematiskās grupas. No tiem darbsemināra ietvaros tika prioritizēti 9 kodola jautājumi, kas būtu izmantojami jebkurai pašvaldībai neatkarīgi no tās lieluma un būtu aktuāli un nozīmīgi ikvienam uzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības veicējam.
Otrajā tikšanās reizē dalībniekiem tika prezentēta jau pirmā vienotā mērījuma ietvara jeb jautājumu kodola versija ar profesionāli formulētiem jautājumiem un izstrādātām vērtējuma skalām, kā arī potenciālie jautājumu moduļi, kas savukārt būtu pielāgojami un izmantojami atbilstoši katras pašvaldības ieskatiem un specifiskajai situācijai. Dalībnieki, strādājot grupās, identificēja prezentētā ietvara priekšrocības, kā arī potenciālās bažas. Visi dalībnieki bija vienisprātis par vienotās pieejas daudzveidīgajām priekšrocībām, bet vienlaikus gūta pārliecība, ka priekšā liels un komplicēts darbs, kas veicams, lai šo sistēmu pilnveidotu un sāktu izmantot visās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās.
Noslēdzošajā darbseminārā uzmanība tika pievērsta abu darbsemināru ciklu laikā paveiktā apkopošanai un turpmākajām rīcībām. Izmantojot Future City Game pieeju, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas un Attīstības padomes pārstāvji kopīgi izvērtēja priekšnosacījumus vienotas reģiona attīstības uzraudzības sistēmas ieviešanai. Dalībnieki analizēja četrus sistēmas pamataspektus – savienotu reģionu, resursu ekosistēmu, gudro pārvaldību un dinamisko arhitektūru, vērtējot gan pašreizējo situāciju, gan nosakot prioritātes turpmākajai attīstībai un resursu sadalei.
Strādājot komandās, dalībnieki identificēja būtiskākos šķēršļus sistēmas ieviešanai un izstrādāja desmit iespējamos risinājumus un attīstības scenārijus. Pēc kopīgas izvērtēšanas katra komanda izvirzīja vienu prioritāro ideju ar lielāko potenciālu sekmēt vienotas reģiona attīstības uzraudzības sistēmas izveidi. Izvēlētajām idejām tika izstrādāts detalizēts īstenošanas redzējums, nosakot atbildīgās puses, nepieciešamos resursus un tehnoloģiskos risinājumus, kā arī definējot galvenos snieguma rādītājus (KPI) un sistēmas uzraudzības principus. Tādējādi noslēdzošais darbseminārs kalpoja ne vien paveiktā izvērtēšanai, bet arī kā praktisks pamats turpmākajai sistēmas pilotēšanai un ieviešanai reģiona līmenī.
“Jau aprīlī uzsākām mērķtiecīgu un praktisku darbu pie vienotas reģiona attīstības uzraudzības sistēmas izveides. Jūnijā notikušie darbsemināri ļāva šo darbu pārvērst konkrētos rezultātos – tika definēti vienoti rādītāji, izstrādāts kopīgs uzņēmēju aptauju jautājumu kodols un radīts praktisks instruments, ko pašvaldības varēs izmantot uzņēmējdarbības un ekonomiskās aktivitātes novērtēšanai," uzsver Ieva Kalniņa, VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja.
Apkopojot darbsemināru ciklā paveikto, dalībnieki ir vienisprātis, ka būtiski ir turpināt ciešu sadarbību ar pašvaldībām un speciālistiem, kuri aktīvi iesaistījušies līdzšinējā darbā. Uzņēmējdarbības un ekonomiskās aktivitātes tvērums vienotas reģiona attīstības uzraudzības sistēmas kontekstā ir tikai pirmais solis ceļā uz šīs sarežģītās sistēmas pilnveidi.
Būtisks sasniegums ir tas, ka vien 2,5 mēnešu laikā kopdarbā izdevies izveidot vienotu uzņēmējdarbības un ekonomiskās aktivitātes novērtēšanas ietvaru, kas balstīts reālajā darbā un pieejamajos datos. Projekta laikā izstrādāta reģionam kopīga rādītāju kopa ar skaidri definētu uzraudzības plūsmu, procesu aprakstiem un sadarbības principiem, izveidojot tā dēvētās rādītāju pases. Tāpat izstrādāts vienots jautājumu kodols, kas pašvaldībām kalpos kā kopīgs darba instruments, nodrošinot datu salīdzināmību starp pašvaldībām un laika griezumā, vienlaikus saglabājot iespēju katrai pašvaldībai to papildināt ar vietējām vajadzībām atbilstošiem moduļiem.
To apstiprina arī Linda Ezera, norādot, ka šobrīd ir sperts pirmais solis vienotā mērījuma izveidē, taču darbam vēl jāturpinās: “Lai tas kļūtu par efektīvu un praksē izmantojamu darba instrumentu, būtiska ir visu iesaistīto pušu - pašvaldību, VPR un uzņēmēju līdzdalība. Tieši viņu pieredze un atgriezeniskā saite palīdzēs izveidot risinājumu, kas būs gan metodoloģiski pamatots, gan atbildīs reālajām vajadzībām un sniegs praktisku ieguldījumu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā. Strādājot kopā ar Vidzemes pašvaldību un reģiona pārstāvjiem, esmu novērojusi patiesu ieinteresētību un vēlmi veidot uzņēmējiem labvēlīgāku vidi. Tieši šī iesaiste un gatavība sadarboties dod pārliecību, ka vienotais mērījums kļūs nevis par formālu aptauju, bet par reālu instrumentu, kas palīdzēs pieņemt labākus lēmumus un stiprināt uzņēmējdarbības attīstību reģionā.”
Lai gan paveikts nozīmīgs darbs, priekšā vēl ir nākamie soļi – visām desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām jāvienojas par vienotu pieeju, jāturpina pilnveidot izstrādātos risinājumus un jāizstrādā detalizēts sistēmas pilotēšanas un ieviešanas plāns.
"Galvenais ieguvums ir salīdzināmi dati un vienota metodoloģija, kas ļaus sekot uzņēmējdarbības vides izmaiņām visā Vidzemē un savlaicīgi identificēt problēmzonas. Kā mēdz teikt – ko nevar izmērīt, to nevar vadīt. Tieši tāpēc nākamais solis būs pilotaptaujas īstenošana un pakāpeniska sistēmas ieviešana pašvaldībās," uzsver VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa.
Par projektu
Apmācības tiek organizētas Eiropas Atveseļošanas fonda projekta 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.Vairāk par projektu: https://ieej.lv/hae63
Jautājumiem:
Ieva Dzalbe, projekta koordinatore
Informāciju sagatavoja:
Krista Blūma, sabiedrisko attiecību speciāliste