23. jūlijā plkst. 17.00 Valkas bibliotēkā aicinām uz grāmatas “Vienas dzimtas vēsture” prezentāciju un tikšanos ar grāmatas autori Jeļenu Makoveičuku un tulkotāju Intu Kagaini.
“Man uzvārds ir Makoveičuka, kas ir vīra uzvārds, bet dzimtais uzvārds – Alksne. Vectēvs bija latvietis, apglabāts netālu no Valmieras. Piedzimu Ļeņingradā, tur arī uzaugu un mācījos,” stāsta autore. Grāmatā romāna formā apkopots autores desmit gadu garumā veiktais vēstures pētījums – Alkšņu dzimtas stāsts astoņās paaudzēs, kas sniedzas pāri vairākiem gadsimtiem un valstu robežām. Stāstījums balstīts uz dokumentiem un aculiecinieku atmiņām, ļaujot iepazīt attiecīgā laika perioda sadzīvi, savijoties ar vēsturiskajiem notikumiem un dzimtas piederīgo dalību tajos.
Autores vecvectēvs Indriķis Alksnis savulaik mācījies Valkā, Ādama Tērauda vadītajā skolotāju seminārā, vairāk nekā 50 gadus vadījis Jaunlaicenes pagastskolu (Kantorskolu). Vectēva brālēns Rūdolfs Jānis Alksnis, Latvijas pirmās brīvvalsts Senāta loceklis, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni par Latvijas civillikuma izstrādāšanu. Onkulis, komponists un diriģents Ēvalds Siliņš ir Rūjienas Goda pilsonis, sarakstījis pilsētas himnu, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. No dzimtajām vietām Rūjienas, Ēveles, Valmieras un Jaunlaicenes apkārtnē dzimtas pēcnācēji izkaisīti pa visu pasauli, taču, kaut gan tagad viņi runā dažādās valodās, radniecības saite nav pārtrūkusi.
Pamudinājumu pētījuma uzsākšanai devusi Ēvalda vēlme atrast dzimtas mājas “Simmi”. “Kamēr meklēju Ēvalda vecmāmiņas dzimšanas vietu, man radās ārkārtīgi liels materiālu klāsts. Gribēju, lai viss, ko pa kripatiņai esmu savākusi, neaizietu nebūtībā. Tāpēc radās doma rakstīt grāmatu saviem dēliem. Turpināju meklēt informāciju, braucu uz bibliotēkām, muzejiem, kapsētām. Esmu apmeklējusi pilnīgi visas vietas, kas aprakstītas grāmatā, un runājusi ar vietējiem iedzīvotājiem,” stāsta Jeļena. Lai gan autores ikdiena lielākoties paiet Zviedrijā, vasarā daudz laika tiek pavadīts Rūjienā. Kā minēts grāmatā: “…arī Ļena tagad beidzot saprata, kāpēc viņa tik labi jūtas Rūjienā: šeit ir viņas saknes, šeit dzīvojuši viņas senči, tā ir viņas zeme…”.
2020. gadā grāmata tika izdota krievu valodā un autore to uzdāvināja radiniekiem un tuviniekiem. Lasītāji bija ieinteresēti, atsauksmes – pozitīvas, un autorei tika jautāts, vai grāmatu varētu izdot latviešu valodā. Pēc diviem gadiem liktenis Jeļenu saveda ar Intu Kagaini no Rūjienas, kura piedāvājās grāmatu iztulkot. Divu gadu kopīgs darbs vainagojies ar latvisko izdevumu.
