25.septembrī plkst.17.00 Valkas bibliotēkā aicinām uz grāmatas “Sašķelto dvēseļu patvērums” atvēršanu un tikšanos ar žurnālisti Silvu Bendrāti - grāmatas idejas autori, sastādītāju un radošā projekta vadītāju, ilggadīgo Nacionālā psihiskās veselības centra sabiedrisko attiecību speciālisti, ārstniecības iestādes Attīstības fonda valdes vadītāju.
Grāmata ir plašam lasītāju lokam rakstīts košs un intriģējošs ceļojums aizspriedumiem apvītās psihiskās veselības jomas vēsturē un attīstībā. Tā iepazīstina ar Latvijā lielāko un Baltijā senāko psihiatriskās ārstniecības iestādi – Nacionālo psihiskās veselības centru, kas tika atvērts 1824. gadā un nupat nosvinēja savu 202. dzimšanas dienu.
Centra Vēstures un kultūras telpas pastāvīgās ekspozīcijas – muzeja veidošanā ieguldīti desmit gadi darba, veikts apjomīgs izpētes process, no aizmirstības izceļot lielu daudzumu vēsturisku materiālu, kas līdz šim nav bijuši pieejami. Grāmata ir veiktā darba rezumējums, kas pāraugusi muzeja ekspozīcijas robežas; tajā ir daudz jauna, unikāla materiāla, kas publicēts pirmo reizi. Tās veidošanā iesaistījusies vēstures, medicīnas vēstures, mākslas, ainavu arhitektūras, filoloģijas un žurnālistikas profesionāļu komanda.
Izdevums “Sašķelto dvēseļu patvērums” ļauj ielūkoties agrāko “Aleksandra Augstumu” pirmsākumos pirmā direktora, populārā Rīgas ārsta, topogrāfa un novatora Oto Vilhelma fon Hūna laikā, iestādes pārcelšanas plānos senākos un pavisam nesenos laikos, iepazīstina, kā slimnīca svinēja savu simtgadi, aizved īsā pastaigā pa "Aleksandra Augstumu" iestādes vadītāju “aleju”. Grāmatā atspoguļots pētījums par iestādes vēsturi Latvijas brīvvalsts periodā, kad iestādi vadīja direktors Jānis Brants, nacistu noziegumiem slimnīcā Otrā pasaules kara laikā, nogalinot turpat 400 iestādes psihiski slimos pacientus, un plašāks stāsts par neviennozīmīgi vērtēto padomju laiku, kurā 40 gadus iestādi vadīja ilglaicīgākā direktore Zuzanna Sočņeva, pārņemot iestādi 28 gadu vecumā un izveidojot to par psihiatriskās ārstniecības jomas līderi un metodisko centru Latvijas PSR. Grāmatā lasāmi arī neseni notikumi saistībā ar Covid-19 pandēmijas laiku, kas jau sāk pagaist atmiņā, kā arī ārstniecības iestādes šodienas stāsti un sapņi par nākotni, kurp pēdējos divos gados līdz ar Zinātniskā institūta izveidošanu un aktīvo darbību Nacionālais psihiskās veselības centrs virzās pieaugošā ātrumā, spējot piedāvāt aizvien rezultatīvākas ārstniecības iespējas.
Lasītājiem varētu būt interesants arī stāsts par to, kā pārtop ārstniecības iestādes vēsturiskā teritorija - no senā Rīgas Otrā Ķeizardārza par dziedinošu Saulgriežu dārzu, kas sekmē pacientu atveseļošanos, ir patīkama darba vide personālam un padara Nacionālo psihiskās veselības centru par vienu no skaistākajām ārstniecības iestādēm Latvijā.
