Kādam laika posmam jāpaiet, lai cilvēks būtu apmierināts ar sevi un dzīvi, kas viņam dota?
Kādreiz, kad studēju Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (tagad RTU Liepāja), pasniedzējs Lieģinieks mums, topošajiem sākumskolas skolotājiem, mācīja aizzīmēt (nevis uzzīmēt) taisnstūri. Viņš bija stingri metodisks pasniedzējs, kas nepieļāva varbūtību, ka taisnstūri var zīmēt bez viņa izstrādātās metodikas.
Šobrīd, kad esmu uzsākusi mūžizglītības koordinatora pienākumus Valkas novadā, ļoti būtu noderējusi kādā cienījama pasniedzēja metodika, kā apmierināt pašizglītošanās procesus cilvēkiem, kuri ir beiguši aktīvās darba gaitas un beidzot var realizēt savus sapņus – "kad aiziešu pensijā, tad gan…"
Manā redzes lokā ir parādījušies cilvēki, kuri beidzot var doties uz kori, kuri spēj dejot, audzēt dārzeņus un puķes. Viņiem beidzot ir laiks lasīt grāmatas, nodarboties ar praktiskiem rokdarbiem un pievērsties veselīgu maltīšu gatavošanai sev. Ir laiks pavērot savu dzīvi un savus nepiepildītos sapņus no malas. Ir cilvēki, kuri vēlas būt sava laika un darbības noteicēji. Ir arī cilvēki, kuri pieraduši, ka visu jau iepriekš kāds ir saplānojis un noteicis viņu vietā. Jo tā aktīvajā darba vecumā bija gadiem ierasts: rīts, darbs, vakars, darbs, miegs, rīts, darbs, vakars, darbs, miegs, rīts…
Vairums manas paaudzes un vecāki cilvēki sevis lietošanas metodiku ne ir izstrādājuši, ne lietojuši. Toties kārtīgu metodiku izstrādājuši, kā citiem būtu jādara un jādzīvo. Kā man būt – taču nosaka dakteris, priekšnieks vai darbalaiks… Vai tad kādam ienāca prātā, ka viņa bioloģiskais pulkstenis ne vienmēr tā darbojas, kā metodikā rakstīts?
Rītdiena mums nevienam nav apsolīta. Tas ir mans šī laika moto. Es priecājos, ka varu sastapt cilvēkus, kuri dzīvē iet ar savu vēju, domu un mīlestību. Priecājos, ka mēs visi neesam vienādi. Tos sapņus, kas rodas manā dzīvē, es izbaudu vai nu viena, vai ar kādu kopā.
- Savu sapni kopā ar 22 aktīviem senioriem Valkas novadā es piedzīvoju 10. jūnijā, pieredzes apmaiņas braucienā uz Rūjienu. Paldies Rūjienas tautskolas vadītājai Gitai Zariņai un muzeja vadītājai Līgai Siliņai par pieredzes stāstiem, kā būt apmierinātam ar sevi, savu laiku un pašizglītošanās iespējām mazpilsētā. Paldies Sandrai Pilskalnei par biedrības "Ugunspuķe" noorganizēto tikšanos ar vēsturniekiem Kārķu tautas namā. Paldies Rolandam Rastakam par morālo atbalstu!
P.S. Taisnstūri es joprojām zīmēju bez iemācītās metodikas. :)
