Šoziem sniega sega Latvijā bijusi īpaši bagātīga, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem. Līdzīga situācija gan novērota arī šī gadsimta sākumā. Arī ledus kārta Latvijas upēs šoziem ir izveidojusies biezāka nekā citus gadus. Šādi ziemas noslēguma apstākļi var ietekmēt pavasara palu norisi un vietām paaugstināt ūdens līmeni, tostarp tur, kur tas iepriekš novērots retāk vai nemaz.
Šogad ziemas noslēguma periods ir labvēlīgs tam, lai pali varētu kļūt par plūdiem. Palu sezona varētu būt ilgāka nekā parasti - apmēram no š.g. 5. marta līdz aprīļa vidum, bet pie lielajiem ezeriem pat ilgstošāk.
Plūdi nenotiek visās vietās vienlaicīgi, tiem ir novērots secīgums. Palu sākums tiks novērots Kurzemes pusē (Ventas upes baseins un citās Kurzemes upēs), kam secīgi sekos Zemgale (Lielupes baseins), Vidzeme (Gaujas baseins) un pēdējā pievienosies Latgale (Daugavas baseins). Provizoriskais palu periods būs novērots arī reģionos pie esošajiem ezeriem ledus biezās kārtas dēļ.
Nopietnāki izaicinājumi ir gaidāmi Daugavas un Lielupes baseinos, bet lokālus plūdus var izraisīt pat nelielu upju/grāvju nosprostojums.
Iedzīvotāji, kuri ilgstoši dzīvo pie upēm, kas mēdz applūst, ļoti labi zina, kā sagatavoties palu sezonai un pasargāt savu mājokli. Savukārt tiem, kuri nesen mainījuši dzīvesvietu vai līdz šim nav saskārušies ar paliem, šī pieredze vēl var nebūt tik plaša. Aicinām iepazīties ar vizuālo ceļvedi, kā sagatavoties gaidāmajai palu sezonai KEM tīmekļvietnē.
Par aktuālo situāciju, prognozēm un iespējamiem scenārijiem iedzīvotāji var sekot ikdienā līdzi “Plūdu riska informācijas sistēmā” https://pris.lvgmc.lv/
Kā jau vēstīts, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) kopā ar atbildīgajiem dienestiem turpina gatavoties pavasara palu sezonai, lai pilnveidotu koordināciju, apzinātu pieejamos resursus u.c. sagatavošanās darbus.
